Tas ir Eiropas Savienībā saskaņots publisks dokuments, ko var izmantot mantinieki, legatāri un testamenta izpildītāji vai mantojuma pārvaldnieki, lai citā dalībvalstī atsauktos uz mantinieku nosacījumiem un tiesībām, kā arī līdzdalības veidiem. un regulē noteiktu mantojumu.
Šīs apliecības mērķis ir spēt visās Eiropas Savienības dalībvalstīs apliecināt personas mantinieka statusu, mantojuma tiesības, mantojuma lietu iztiesāšanu un testamenta izpildītāju un pārvaldnieku spējas. mantojumu.
Rezumējot, šis sertifikāts akreditē sekojošo:
- Tāds pats statuss kā personas mantiniekam vai legatāram
- Kvotas vai aktīvi, kas atbilst inheitoriem mantošanas procesā
- Iespējas, ka personai ir jābūt testamenta izpildītājam vai jāpārvalda mantojums
- Mantojumam piemērojamie tiesību akti un mantojuma saturs.
Tā ir brīvprātīgs dokuments, tāpēc to nevajadzētu nodrošināt mantošanas procesā, ja vien mantinieki tā neuzskata. Bet tas var būt obligāts kad noteicējs notārs vai valsts iestāde mantojuma procesā pieprasa to izpildīt citā valstī, nevis mirušā pilsoņa valstī.
Ir jāzina, ka šis sertifikāts ir izsniegts saskaņā ar mantinieka pilsonības likumu, tātad, tas ir jāuzrāda valstī, kurā mantinieks ir valstspiederīgais.
Šis sertifikāts ir juridiskas sekas galvenokārt trīs aspektos.
- Tas aizsargā mantojuma mantiniekus, kurus viņi akreditē.
- To var izmantot kā likumīgu pierādījumu mantiniekam piederošajam mantojumam.
- Tā ir nepieciešama kā dokumentācija, reģistrējot mantojuma īpašumus publiskajā reģistrā.
- Tā derīguma termiņš ir 6 mēneši
Eiropas mantošanas sertifikāts: kur pieteikties
Lai pieprasītu tā apstrādi, vispirms ir jāiesniedz pieteikums Jūsu valsts notāram, bet to var arī izsniegt ko tiesas, atkarībā no valsts tiesību aktiem un procedūras veida.
Kad Eiropas mantojuma apliecība ir nepieciešama un obligāta?
Parasti, ja mirušas personas mantojums vai mantošana tiek izpildīta valstī, kas nav viņa pilsonības valsts, un šādu mantošanu reglamentē mirušā pilsonības tiesību akti.
Vairāki piemēri:
- Mantojums mirušam beļģim, holandietim, vācietim u.c., kurš sastādījis testamentu Beļģijā, Vācijā, Holandē. Šādu testamentu reglamentē Beļģijas, Vācijas, Nīderlandes uc tiesību akti. un mirušajam bija noteikti īpašumi Spānijā. Ģimene vēlas izpildīt testamentu Spānijā, un viņiem ir šaubas par to, kas ir mantinieki, kādas viņiem ir tiesības uz īpašumiem Spānijā, cik procenti attiecas uz mantošanu utt.
Šādos gadījumos ir ieteicams pieprasīt mantojuma apliecību savās valstīs, jo tas akreditēs visus šos noteikumus.
Iespējams, ka tieši Spānijas notārs pieprasa ģimenei iegūt šo apliecību no savas valsts, jo viņiem var rasties šaubas par to, kas ir mantinieki, kā veikt mantojuma sadali utt.
- Var arī gadīties, ka mirušais Beļģijas, Nīderlandes, Francijas vai Vācijas u.c. pilsonis testamentu taisījis Spānijā, bet, piemērojot noteikumus, lai testamentā noteiktu piemērojamo likumu, testatora pilsonības valsts tiesību akti. ir piemērojama, tas ir, Beļģijas, Nīderlandes u.c. tiesību akti.
Kā paskaidrots mūsu specializētajā sadaļā https://spanishsolicitors.com/services/inheritance taxes, Spānijas testaments nav obligāti jāregulē Spānijas tiesību aktos. Tas, ka testaments ir sastādīts kādā valstī, nenozīmē, ka testamentā piemērojamie tiesību akti ir šīs valsts tiesību akti. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām testators Spānijā sastādītajā testamentā var būt norādījis, ka vēlas, lai testamentam būtu piemērojami viņa pilsonības, nevis Spānijas tiesību akti. Tas ir pilnīgi pieņemami starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Gadījumā, ja testators savā testamentā neko tādu nav norādījis, testamentam piemēros tās valsts tiesību aktus, kurā testators ir pastāvīgi dzīvojis pēdējos 5 dzīves gadus.
Šajos gadījumos Spānijas notāram, izpildot testamentu un jāinterpretē citas valsts tiesību akti, var rasties šaubas, un tāpēc viņš var pieprasīt ģimenei vai mantiniekiem uzrādīt viņu valstī izdotu Eiropas mantojuma apliecību.
Šādos gadījumos vislabāk ir vērsties pie notāra vai jurista viņu izcelsmes valstīs, lai palīdzētu viņiem iegūt šo sertifikātu.
